10/21/2010

Pārdomas.

Šodien uznāca kaut kāda aplama melanholija pēc vecajiem laikiem. Pēc cilvēkiem, kuriem manā dzīvē reiz bija nopietnas lomas. Pēc kopā pavadītiem laikiem. Un nē, tas nav tāpēc, ka kaut kas būtu noticis vai tāpēc, ka šeit būtu slikti. Nebūt nē! Te ir labi, gribētos teikt, ka labāk. Vienkārši uznāca tāds kā vājuma brīdis. Un visiem tiem, kuri manā dzīvē reiz bija svarīgi, piedodiet par tām reizēm, kad esmu jūs sāpinājusi vai vienkārši neesmu izrādījusi pietiekami daudz mīlestības. Zinu, ka tagad tam vairs nav nozīme... pa lielam. Tas man bija svarīgi, to atzīt.
Lai vai kā, viss kas notiek, notiek uz labu un pagātne ir tā, kas mums palīdz pilnveidoties, ka būtu vieglāk dzīvot tagadnē un mēs redzētu daudz gaišāku nākotni!

Un te nu man gribas teikt, pacelsim glāzes un iedzersim par skaistu tagadni un daudzsološu nākotni!
Cheers!!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru