8/18/2009

22. diena.

Tātad, trešās nedēļas atskaites punkts ir pagājis.
Uff, es nudien šeit jūtos kā pareizajās kurpēs iekāpusi, kas bija mans mērķis :)
Tātad, nedēļas nogalē biju kempingot ar savu ģimeni. Jā, vārds "kempingot" viņiem nenozīmē doties ar mugurssomu kaut kur bezmērķīgi. Viņi vienkārši aizdodas uz kempinga vietu ar auto, uzslej telti un viss. Ēd, atpūšas, sauļojas un neko nedara. Nu vienkārši lieliski! Es beidzot izbaudīju reālu nekā nedarīšanu, protams, ēst taisīšana neskaitās. Devāmies uz pludmali, jo 94 grādu karstumā nekas cits neatlika kā tikai mesties iekš ūdens, savādāk kā mazais vēzītis jūties :D Vienvārdsakot, nedēļas nogale bija izdevusies un man patika. Sapazinos ar jauniem cilvēkiem, tāpēc esmu priecīga, ka paplašināju savu redzesloku. Ak jā, kāda sieviete, izdzirdējusi manu akcentu (!), vaicāja no kurienes esmu. Kad teicu, ja jau dzirdams akcents, tad jāpiestrādā, lai ar laiku izklausītos kā vietējā, viņa atteica, ka man esot ļoti skaists akcents. Un, ka man būtu jālepojas, ka zinu vairāk kā vienu valodu, jo lielākā daļa amerikāņu zina tikai savu dzimto valodu.
Tā lūk, saņēmu vienu no pirmajiem komplimentiem :) un priecājos par to :)
Šodien savā īpašumā ieguvu telefonu - JĀ, beidzot mani ir iespējams sadabūt rokā ne tikai elektroniski, bet arī telefoniski. Lai gan šeit ir ļoti dīvaina sistēma, ka maksā abi, gan tas, kas zvana, gan tas, kuram zvana. Telefona numuru esmu pateikusi tiem dažiem, kuriem uzskatu par vajadzīgu pateikt, tā kā, nekādas publiskošanas :D

Rīt ar bērniem dosimies uz vietējo zoo, kas ir aptuveni 3 reizes lielāks par Rīgas zoo. Tad jau laikam pavadīšu tur visu dienu. Ceru, ka taps arī kādas bildes.

Bučas mīļie,
Heidi

P.S. šodien ierakstīju savu automātisko atbildētāja ziņu. Jā ir tomēr labi kādas lietas darīt pirmo reizi :)

2 komentāri:

  1. Es cītīgi lasu visus Tavus vēstījumus. Ja neskaita mocības, kas rodas no pieaugošās vēlmes doties Tev līdzi (pakaļ, blakus, kaut kā līdzīgi), tad ir ļoti interesanti lasīt. Turpini! Tik nezaudē patību.

    AtbildētDzēst
  2. prieks dzirdēt :)
    un domājams, ka savu patību tik viegli nemaz nav pazaudēt!

    AtbildētDzēst