8/10/2009

14. diena.

Patieso amerikāņu diena.
Jā, šodien es iepazinos ar īstiem amerikāņiem, kuriem nebija ne jausmas:
kur atrodas Latvija, labi, ka vismaz zināja, kur atrodas Eiropa;
ka mēs esam tāda pati civilizēta valsts kā pārējā Eiropa;
kuriem liekas, ka Latvijā cilvēki nezina, kas ir čipši, kola un pārējais junk food;
ka es (tātad arī visi pārējie Latvijā dzīvojošie) zinu, kas ir bolings, golfs, jūras veltes (krabji, garneles utt.) utt.
Un jā, tomēr šajā valstī patiešām ir cilvēki, kuriem 50 gadu vecumā joprojām nav pases, jo viņi nekad nav izceļojoši no valsts. Un mēs vēl skaitamies necivilizēti?
Protams, tad, kad es sāku stāstīt, cik valodas es zinu, un, ka Latvijā es studēju jurisprudenci, tad viņiem sāka parādīties kāda daļa zināms respekts un sapratne, ka es tomēr neesmu no 3. pasaules valsts.
Bet visā visumā amerikāņi tomēr ir jauki cilvēki, lai gan ļoti neapķērīgi par pasaules ģeogrāfiju un vēsturi. Ar ko viņi attaisnojās, ka šie viņiem nav bijuši mīļākie priekšmeti skolā. Protams, visi jau nevar būt ķerti uz vēsturi, bet, kad teicu, ka mēs skolā aptuveni 2 mēnešus mācījāmies tikai ASV vēsturi, tad viņi palika tādi mazliet domīgi.

Jebkurā gadījumā Šellijas ģimene man uzdāvināja "welcome gift" - puloveru ar uzrakstu Poland, jo tā ir vieta, kur es šodien biju. Ļoti dīvaini, ka šeit pilsēta ir ar tādu pašu nosaukumu kā valsts Eiropā. Lai gan nav jau ko brīnīties, Amerikā taču ir arī Rīga, kas atrodas Mičiganas štatā.

Jā, vēl viena atziņa, man pat palika skumīgi, cik lieli patrioti viņi ir, jo, vismaz man šķiet, ka Latvijā patrioti ir ļoti, ļoti maz un viņu kļūst arvien mazāk. Bet viņi šeit mīl savu zemi, neskatoties uz to, ka nepatīk guvernators. Vakar, kad biju aizgājusi uz kino, kur zālē biju viena pati (visa auditorija bija man vienai :) ), pirms filmas bija reklāmas par to, ka "atceries amerikāni, cik ļoti mūsu valsts rūpējas par mums visiem. tāpēc mums ir jāmīl un jāciena sava valsts. God bless America." Tas patriotisma gars šajā valstī ir tiešām apskaužams.

Šodien ieguvu savus pirmos amerikāņu draugus - Kellija un Nikola. Tā kā viņas dzīvo samērā tuvu man, tad plānojām kaut kad tuvākajā laikā sazvanīties un doties kādā no roadtripiem (vai nu uz Washington DC vai Čikāgu). Super super super! :)

Lūk, divas nedēļas jau ir pagājušas, kopš esmu šeit un esmu sevi pieķerusi pie tā, ka es domāju angliski un pirmās domas no rīta, pamostoties, ir angliski. Tas ir mazliet biedējoši, tomēr labā nozīmē biedējoši.

Pēc divām nedēļām, kad sākšu iet koledžā, mana īstā amerikāņu dzīve sāksies un, godīgi sakot, es nespēju vien sagaidīt :) Tāpēc šobrīd mēģinu izvēlēties piemērotākos priekšmetus nākamajam mācību pusgadam. Jupī! Biju aizmirsusi kā tas ir, tik ļoti gribēt iet uz skolu (šajā gadījumā koledža) :)

Sveicieni no USA,
Heidi

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru