6/05/2009

Ak!












Guļot uz tā aukstā galda man bija bail. Bail nepamosties. Tā varēja būt pēdējā reize, kad es esmu. Un tomēr, es arī tagad esmu un man beidzot ir iespēja piepildīt savus sapņus. Un es tos piepildīšu! Tāpēc, ka man ir dota otra iespēja visu uzlabot, dzīvot savādāk. Dzīvot labāk.
Jūtos mazliet savārgusi un ar ļoti sāpošu galvu, bet, kā kāds teica, tas esot tikai normāli :) dīvaini būtu, ja nesāpētu.
Protams, ar šo vēl nekas nebeidzas, bet grūtākajam esmu tikusi pāri.
Un, man ir tik neizsakāms prieks, ka man ir tik lieliski draugi, kuri par mani domā un uztraucas (:
See you soon!

1 komentārs:

  1. Par tik īpašiem draugiem kā Tu nav iespējams neuztraukties vai nedomāt ... ( Zini ,ja godīgi šodien par ko citu bij domāt gandrīz neiespējami)

    AtbildētDzēst