5/04/2009

Melanholija?















Brīvdienās satiku VIŅU. Tikšanās bija ļoti neveikla, jo nebiju VIŅU redzēju gadus 3, iespējams, mazliet vairāk. Kāpēc? Tāpēc, ka VIŅŠ ir precējies un VIŅAM ir bērns - ļoti skaists dēls (noteikti atsities tēvā). Un tad šķiroties, VIŅŠ mani samīļoja.
Ak, tās smaržas, ak tā elpa man uz kakla. Un tad es sajutos kā maza meitene, kurai ļist kājas. VIŅŠ steidzās uz sievas koncertu, kuru kavēja, runājoties ar mani. Tajā brīdī man gribējās iekāpt VIŅA automašīnā un braukt ar VIŅŠ uz otru pasaules malu.
Ak...

5 komentāri:

  1. man prātā acumirklīgi ieraksts "vecmeita" pazibēja.
    un neskaitāmi savi ieraksti, kas līdzīgi. bez gala līdzīgi.
    pārāk bieži gribās būt mainītās pozīcijās. kaut uz mirkli, kas pabarotu un piesātinātu ar trūkstošajām emocijām. [un neatstātu tā stāvam vienu kaut vienreiz mūžā]
    bet diemžēl tā nav maize, kas nopērkama veikalā. un tik pat ļoti žēl, ka nav tādas formulas-"kā lai ir savādāk". tā kā kārojas sirdij.

    AtbildētDzēst
  2. protams, tā nav ne maize, ne viss ikdienišķais, ko var iegādāt veikalā. Bet mani pārņēma domas, kas mainītos, ja cilvēki būtu atklāti? vai tad to vienu vienīgo reizi kas mainītos?

    AtbildētDzēst
  3. droši, ka nē.
    varbūt vien kļūtu tik smagāk.
    varbūt viss pārvērstos par vienu lielu vienalga.
    bet varbūt tā arī ir atklātība, tikai mēs to tik smagi panesdami gribam iegalvot sev, ka citi mānās...

    AtbildētDzēst
  4. jā, bet mēs nekad nezinām ko nākamās durvis atveros, dzīve mums būs sarūpējusi.

    AtbildētDzēst