4/16/2009

Paradokss.

Cilvēki pārāk bieži aizmirstas sapņos par nākotni un atmiņās par pagātni. Ja pagātnē bijis kāds spraigs notikums, tad cilvēks pārlieku ilgi kavējas atmiņās un pamazām aizmirst - kā tas ir - DZĪVOT! Sakuvārt, ar nākotni ir tā, ka cilvēks pārāk daudz aizsapņojas par to kā būs, ja būs vai kā būs, kad būs. Un cilvēks ir tik ļoti parauts gaisā, ka aizmirst, ka katra diena, kura ir te, tagadnē, ir kā skaists mirklis, kurš mums ir jānodzīvo.
Zinu, ka nav viegli atrast līdzsvaru. Un tomēr... es tādu esmu atradusi. Vismaz man tā domāt.

1 komentārs:

  1. Galvenais tam ir noticēt ,jo domājams šis līdzsvars patīkma sajūta , kā pati raksti par tagadni - skaists dzīves mirklis :)

    AtbildētDzēst