4/14/2009

Bildinājums.

21 gada vecumā piedzīvoti divi bildinājumi, manuprāt, ir pietiekams daudzums, īpaši tad, ja tas ir bijis nevis attiecībās, bet gan apstākļu sakritības dēļ.
Pēdējais bildinājums bija laikam tieši tāds, kādu biju iedomājusies starp diviem svešiniekiem. Tas notika 2008. gada oktobra vidū. Kad devos no Norvēģijas uz Latviju. Sanāca ilgāku laiku uzkavēties lidostā. Tāpēc iekārtojos ērtāk savā mīļākajā lidostā uz soliņa pie izlidošanas saraksta. Kad pie manis piesēdās ļoti galants vīrietis. Ap 35. Vēlāk viņš atklāja, ka viņam ir 37. Zviedrs. Sākām runāties. Dīvaini, bet saruna nemaz nebija neveikla. Tā bija sākot par to, ka esmu tik maza, ka, lai iesēstos krēslā, man kājas nespēj skart zemi, gan par to kā ir dzīvot Latvijā un Zviedrijā. Jau pirmajās minūtēs man tik ļoti iepatikās šis vīrietis. Viņš ar aizrautību stāstīja par Zviedriju. Un tad es viņam atklāju savu kaislību pret Zviedriju. Pārmijām pāris vārdus zviedriski. Saņēmu uzslavu.
Un tad pēc neilga laika viņš teica, ka sen neesot saticis tik gudru jaunu sievieti. Viņam likās dīvaini, ka tik skaista sieviete var būt ar savu mugurkaulu un vēl tik izglītota tik dažādās jomās. Man tie, protams, likās absolūti glaimi, tomēr... kaut kas man viņā pievilka.
Un tad viņš uz mani paskatījās. Saņēma manu roku savējā un teica tos maģiskos vārdus: vai tu kļūsi par manu sievu? Es tiešām neticēju tam, ko es dzirdēju. Viņa lidmašīna izlidoja pēc stundas, viņam jau bija jādodas uz savu geitu. Viņš teica, ka ir gatavs nopirkt lidmašīnas biļeti, lai ko tas viņam arī maksātu. Viņš bija gatavs mani ņemt līdzi uz manu sapņu vietu - Zviedriju.
Bet es nobijos. Protams, tas bija skaisti. Bet būsim reālisti - kā gan es varu doties līdzi svešiniekam uz pilnīgi citu valsti absolūti nezinot neko par šo cilvēku?
Tā nu es izlēmu doties uz savu Rīgu. Štrunts, ka viena. Toties ar vēl vienu bildinājumu, no skaistā zviedra.
AK!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru